Intervija ar pētniecisko žurnālisti un žurnālistikas centra Re:Baltica līdzdibinātāju Ingu Spriņģi par izaicinājumiem informācijpratības jomā – kādas ir sekas nepietiekamai informācijas analīzei, kā tā atšķiras no mērķtiecīgām viltus ziņām. Sarunā ietverti konkrēti ieteikumi, kā ikviens informācijas patērētājs var uzlabot savu informācijpratību.
Pierakstu klade, pildspalva, darba lapa.
Lai daudzpusīgi izzinātu noteiktu problēmu, jautājumu vai tematu un veidotu savu tekstu, mērķtiecīgi izvēlas, kārto, analizē un vērtē informāciju, salīdzinot dažādos avotos publicēto tekstu saturu un tajos izmantotos valodas līdzekļus.
Analizē mediju tekstos valodas līdzekļus (vārdus un to formas, metaforas, salīdzinājumus, gramatiskās konstrukcijas, interpunkciju), lai identificētu tekstā izmantotos ietekmes paņēmienus un manipulācijas rīkus. Atpazīst tekstā maldinošus priekšstatus un viedokļus, lai noteiktu informācijas autentiskumu un ticamību.