Saglabāt vai rediģēt video sarakstu
Atpakaļ
Jūsu e-pasts:
Brīdis, kurā pamanīta neatbilstība:
Komentārs:

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

1080p Kopēt
720p Kopēt
540p Kopēt
360p Kopēt

Ziņojums par kļūdu veiksmīgi nosūtīts.

Jums izdevās nokopēt saiti.

Video ir pievienots sarakstam.

Zemes sistēmu un cilvēka mijiedarbība

Augsnes veidotājfaktori

Pievienots 09.08.2021
Ieva Tenberga
Klase / Izglītības posms: Vidusskola
Mācību priekšmets / Kursa nosaukums: Ģeogrāfija
augsne melnzeme augsnes veidotājfaktori cilmiezis reljefs klimats pedosfēra dēdēšana erozija
Video sasniedzamais rezultāts
Skolēns zina, kas ir augsne, izprot, ka augsne ir ierobežots dabas resurss. Skolēns skaidro augsnes veidotājfaktorus un auglīgāko augšņu izvietojumu Eiropā.
Video apraksts

Mācību video paredzēts, lai skolēns izprastu augsnes nozīmi, īpašības, kā arī skaidrotu augsnes veidošanās apstākļus.

Video pirmajā daļā skolēns tiek iepazīstināts ar jēdzienu “augsne” un tiek skaidrots, ka augsnes būtiskākā īpašība ir tās auglība. Auglīga augsne ir būtisks Zemes resurss, un tas ir tikai daļēji atjaunojams, tāpēc ir būtiski augsni saglabāt. Tiek aplūkots augsnes veidošanās sākums, skaidrots dēdēšanas process un tas, kā no dēdējumgarozas tālāk veidojās augsne.
Video otrajā daļā tiek aplūkots tālāks augsnes veidošanās process un divi galvenie veidotājfaktori – klimats un veģetācija. Tiek skaidrota, kā klimats un veģetācija mijiedarbojoties, veido augsni. Tiek aplūkots arī augsnes erozijas process ar nelielu demonstrāciju, kurā izmantota augsne bez veģetācijas un augsne ar veģetāciju. Tiek aplūkoti vairāki Eiropas augšņu tipi – melnzemes, kastaņbrūnās zemes, polāro apgabalu augsnes, podzolaugsnes, un skaidrots to veidošanās process.
Video materiālam pievienots arī Eiropas augšņu atlants (Soil Atlas of Europe), kas sniedz padziļinātu izpratni par augšņu veidošanās apstākļiem, augšņu tipiem Eiropā un augsnes degradācijas problēmām.

Standarta sasniedzamais rezultāts
D.O.12.2.2.

Prognozē un nosaka lielumu savstarpējo saistību, veidojot un izmantojot daudzveidīgus modeļus un simulācijas.

D.O.5.1.3.

Analizē augsnes degradācijas piemērus (pārtuksnešošanās, skābu augšņu veidošanās, augsnes sasāļošanās, piesārņošana), lai aprakstītu augsnes erozijas skarto teritoriju izvietojumu, skaidrotu iespējamos cēloņus un sekas, izvērtējot dažādu ģeogrā

Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes pārlūkošanu, Jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.