Saglabāt vai rediģēt video sarakstu
Atpakaļ
Jūsu e-pasts:
Brīdis, kurā pamanīta neatbilstība:
Komentārs:

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

1080p Kopēt
720p Kopēt
540p Kopēt
360p Kopēt

Ziņojums par kļūdu veiksmīgi nosūtīts.

Jums izdevās nokopēt saiti.

Video ir pievienots sarakstam.

Literatūra kā ētiskas un morālas pieredzes iegūšanas veids

Nocirstās galvas motīvs M. Bulgakova romānā “Meistars un Margarita” / Мотив отрезанной головы в романе М. Булгакова "Мастер и Маргарита"

Pievienots 28.07.2022
Anastasija Vedela, Nataļja Šroma
Klase / Izglītības posms: Vidusskola
Mācību priekšmets / Kursa nosaukums: Mazākumtautības (krievu) valoda un literatūra
noziegums sods nocirstās galvas motīvs M. Bulgakovs “Meistars un Margarita”
Video sasniedzamais rezultāts
Spriež par nocirstas galvas motīvu M. Bulgakova romānā “Meistars un Margarita”. Saprot, ka eksistē vairākas šī motīva interpretācijas (eksperimentālas teorijas, Bībeles tēli un motīvi, utt). Analizē kultūras tekstus, ņemot vērā to ētisko saturu.
Video apraksts

Viena no Mihaila Bulgakova romāna “Meistars un Margarita” centrālajām idejām ir visu varoņu sodīšana par viņu noziegumiem. Bulgakovs piedāvā vairākus variantus kā cilvēki var būt sodīti, viens no tiem ir “galvas nociršana”. Video ieraksts veltīts nocirstās galvas motīva interpretācijai M. Bugakova romānā “Meistars un Margarita”. Piedāvātas vairākas literatūrzinātnieku interpetācijas: cilvēks bez galvas kā padomju cilvēka projekcija, Bulgakova interese par zinātnes un medicīnas attīstību un vairākiem tā laika zinātniskajiem eksperimentiem, sasaiste ar Jāņa Kristītāja nocirstās galvas sižetu.

Resursi

Dators vai telefons ar pieeju internetam.

Standarta sasniedzamais rezultāts
K.O.1.9.

Salīdzina un interpretē dažādiem literatūras veidiem un žanriem raksturīgo. Laikmetīga dzejas, prozas, dramaturģijas darba radīšanai mērķtiecīgi izmanto sižetiski kompozicionālos un vēstījumu veidojošos aspektus, daudzveidīgus izteiksmes līdzekļus – valodiskos (piemēram, aliterāciju, asonansi) un ritmu veidojošos elementus (piemēram, atskaņas, pantmēru), izprotot mijiedarbes procesu literatūrā un individuālā stila veidošanā.

K.O.1.1.

Atšķir kultūru raksturojošās pazīmes nozīmīgākajos kultūrvēsturiskajos periodos un dažādos pasaules reģionos. Raksturo katra kultūrvēsturiskā perioda, reģiona un mūsdienu kultūru dažādību un mākslas starpdisciplinaritāti. Saskata paralēles un atšķirības līdzīga satura viena mākslas veida darbā (vizuālā, audiālā, muzikālā, literārā, skatuviskā) un citos mākslas veidos.

Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot vietnes pārlūkošanu, Jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.